Nākamajā dienā devāmies nelielā apļveida maršrutiņā uz ziemeļiem no Miso, ko, manuprāt, bija uztaisījis Garmin maršrutu autoģenerators. Nelielā, 50 km, jo vakarā bija jālaiž mājās. Starp citu, kempings bija diezgan mīlīgs, ar lukturīšiem gar taciņām, dušu, grila mājiņu un tā tālāk. Nakšņošanas mājiņas, tiesa, uz pāļiem, un iekšā viss ļoti nestabils, bet tas ir vienīgais nopietnais mīnuss. Šādas mājiņas bieži taisa bez pamatiem, lai nevajadzētu saņemt visādas sarežģītas atļaujas un kārtot arhitektūras projektus. Bez pamatiem būve skaitās pagaidu, un atļaujas nevajag (vai gandrīz nevajag). Toties saimnieks bija ļoti pieklājīgs un taktisks, gaidīja mūs jau laikus, lai gan dzīvo ne gluži turpat blakus. Runāja krieviski, ar nelielu akcentu. Kempingu sauc Pullijärve Holiday Park, iesaku. Vietas smukas, un cena bija 17 eiro par nakti no cilvēka, ļoti budžetīgi. Braukt no D-pils kādas četras stundas, no Rīgas trīs. Par sadalīšanos pa mājiņām mums sanāca strīds. Es kā (viduvējs) "organizators" un cilvēks ar sliktu veselību gribu sev preferences, tas ir, nakšņot divatā ar draugu. Bet šoferi arī dod lielu ieguldījumu. Un vēl jāņem vērā, ka komandā ir meitenes, un viņām vēlams nakšņot atsevišķi, citādi sanāk neērti. Pēc neliela kašķa mēs metām monētu, un sanāca pa manam. Nākamreiz centīsimies tādas lietas izrunāt jau iepriekš. Katru reizi šādos izbraucienos es cenšos mazāk strīdēties un lamāties, bet sanāk tā švaki.
48 km ar 300 m kāpumu mēs nobraucām ātri, jo lielākoties pa asfaltu. Man ne pārāk patīk daudz braukt pa asfaltu. Pēdējā laikā par to domāju un nolēmu, ka kopumā tas ir saistīts ar manu nepatiku pret pārāk pieglaustām, garlaicīgām un parastām lietām. Griez kā gribi, grunts, smiltis, zāle un pārējais ir daudzveidīgāk un interesantāk. Lai būtu vieglāk braukt, es mēģināju piepumpēt riepas, bet tas beidzās slikti. Bezkameru riepa (kurai iekšā nav kameras, tāpat kā auto) nolaida gaisu manu nemākulīgo darbību dēļ. Un, ja piepumpēt to var arī ar parasto pumpi, tad uzpumpēt no nulles var tikai ar kompresoru, kāda mums aizsniedzamībā nebija. Galu galā mēs tupi ielikām kameru (labi vēl, ka starp visu komandu atradās viena) un minām tālāk.